Ko latvieši eksportēs? 2015.10.09

Rudzu pārslas, bērzu sulas, LED spuldzes, sporta ekipējumu, velosipēdus un "Dusi"

Vairāki konkursa dalībnieki ar saviem produktiem un līdzšinējo veikumu pārsteidza pat žūriju – daudz pieredzējušus uzņēmējus un ekspertus, kas nespēja valdīt spontānus pārsteiguma izsaucienus. "Uzlecošo eksporta zvaigžņu" jeb "Rising stars" konkursa rezultātus paziņos šā gada 22. oktobrī, kad uzvarētāji saņems sarkanās eksporta vestes.

Iepriekšējā, pirms diviem gadiem notikušā eksporta smagsvaru jeb "sarkano žakešu" konkursā vienlaikus arī izvēlējās desmit visdaudzsološākos eksportētājus. Tie aizvadītajā laika posmā ir dubultojuši savu naudas apgrozījumu.

Izaugsmes piemērs ir arī Andis Blinds, SIA "Blindsave" īpašnieks. Viņš nākamajā gadā gatavojas startēt ASV pūļa finansējuma jeb "kickstarter" naudas piesaistei, kur panākumus jau guvis Latvijā izveidotais "lidojošais suns" – bezpilota lidaparāts ar filmēšanas kameru, ko ražo Ventspilī. "Blindsave" ir iecerējis piesaistīt naudu inovatīvu sporta aizsargu un kompresijas veļas ražošanai. Patlaban uzņēmums ražo ekipējumu florbolistiem. Iecerēts apgādāt arī citu sporta veidu pārstāvjus.

Izrādās, no šajā gadā pieteiktajām eksporta cerībām daudzi Latvijas uzņēmumi jau ir nopietni produktu un pakalpojumu eksportētāji. Žūrija visiem dalībnieku prezentētajiem produktiem (katram dalībniekam iepazīstināšanai ar sava uzņēmuma produktiem bija dotas trīs minūtes, divas minūtes – atbildēm uz jautājumiem) vērtēja inovāciju un radošumu, zīmola kvalitāti, komandas un uzņēmuma eksportspēju un potenciālu kļūt par "Sarkanās žaketes" titula ieguvēju nākamo piecu gadu laikā.

LED spuldzes ielās, datu vizualizācija

Ar sevi iepazīstināja ļoti daudzu nozaru eksportētāji, tostarp IT tehnoloģiju, keramikas, izglītības, pārtikas produktu ražošanas, rotaļlietu ražošanas, dizaina un vēl citu nozaru eksportētāji. Gandrīz katra uzņēmuma pieteikums konkursam un iepazīstināšana ar sevi bija spilgta un īpaša. Par šo uzņēmumu produktiem un sekmēm noteikti vēstīsim "Latvijas Avīzē" arī turpmāk.

Daudziem jaunums noteikti būs a/s "Vizulo" produkti – tās ir LED spuldzes, galvenokārt ielu apgaismošanai. 2012. gada septembra beigās dibinātais uzņēmums nodarbina 40 cilvēkus, pērn apgrozīja 2,8 milj. eiro, šogad – divreiz vairāk. Pērn citās valstīs, tostarp Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā un Saūda Arābijā, pārdeva LED spuldzes 228 000 eiro vērtībā, šajā gadā jau patlaban eksports naudas izteiksmē sasniedzis 1,82 miljonus eiro.

SIA "Zoomcharts" vadītājs Jānis Volbergs neslēpa – uzņēmuma mērķis ir kļūt par Latvijas "Skype". "Zoomcharts" produkts ir Latvijas visaugstākās klases profesionāļu izveidotā datu vizualizācijas tehnoloģija, kuras pielietojumu skatītāji varēja vērot īsā filmā. Tehnoloģijai pielietojumu redz uzņēmēji, kas jau nopirkuši 50 licences. Starp pircējiem ir arī pasaules IT gigants "Hewlett Packard" un daudzi citi smagsvari. 2013. gadā uzņēmums sāka darbību ar trīs darbiniekiem, pērn, kad naudas apgrozījums sasniedza 100 000 eiro, viņu bija desmit. Uzņēmumu visvairāk interesē ASV tirgus un arī iespējas piesaistīt Indijas programmētājus. Volburgs neslēpa – "Zoomcharts", visticamāk, Latvijā reģistrēts ir vien uz kādu laiku. Iekļūšanai ASV un Anglijas fondu biržās būs jāpārreģistrējas.

Vēl viens IT nozares uzņēmums "Clusterpint" iepazīstināja ar datu glabāšanas un apstrādes tehnoloģiju. Atpazīstamību prestižās pasaules universitātēs guvis "Funderful" zīmols, ar kuru kampaņās piesaista naudas līdzekļus. Uzņēmumam ir klienti septiņās valstīs. Plaši zināmais SIA "Infogram", kas piedāvā rīkus datu vizualizācijai, arī pretendē uz uzlecošās zvaigznes nosaukumu.

Rudzu pārslas, bērzu sulas un klucīši

Konkursā piedalās arī pārtikas produktu ražotājs SIA "Milzu!" ar veselīgajām rudzu pārslām (patlaban, vienu gadu pēc uzņēmuma izveides, ik minūti pārdod vienu šā produkta paku). Augoši eksportētāji ir arī bērzu sulas tecinātāji – SIA "Birzī" nākamajā gadā uz Lielbritāniju eksportēs

300 000 litru bērzu sulas, bet Linarda Liberta SIA "Sula" – divus sulu konteinerus uz Taivānu.

SIA "Gigi bloks" attīstības vadītājs Ēriks Viļums pastāstīja, ka patlaban jau pusmiljons viņa uzņēmumā ražotu unikālu klucīšu ir nonākuši pie bērniem 15 valstīs. Dānijas sertifikācijas centrs "Excellent Play" ir atzinis, ka šie klucīši apliecina attīstošās spējas. Patlaban, uzņēmuma pirmajā darbības gadā, naudas apgrozījums sasniedz 100 000 eiro, turklāt, kā norādīja Ē. Viļums, vēl nav bijuši Ziemassvētki. Vēl viena nianse – "Gigi bloka" saņemtā atzinība rotaļlietām Dānijā ir līdzvērtīga atzinībai augsto tehnoloģiju uzņēmumiem Silikona ielejā ASV.

Divriteņi bērniem un lielajiem un "Dusis"

No Latvijas materiāliem ražošanas sākšanai patlaban gatavo bērnu līdzsvara divriteni "Brum brum", par kuru stāstīja tā idejas autors Krišjānis Jermaks. Divritenim ir tikai viena skrūve, eksperti tā konstrukciju izveidojuši, lai bērna muguru saudzētu unikāls amortizators. Divritenis veidots no Latvijā ražotā finiera. Arī citas detaļas ražotas Latvijā. Produkts ir videi draudzīgs, to varēs izmantot vairākas paaudzes. Cena šim 2 – 6 gadus veca bērna divritenim gan var pirmajā brīdī pārsteigt – tie ir vismaz 300 eiro.

Konkursā piedalās arī "Ērenpreisa" velosipēdu ražotāji. Viņi cita starpā sev izvirzījuši mērķi 13 gadu laikā velosipēda rāmi sākt ražot Latvijā. Patlaban to ražo Taivānā. Šajā gadā pārdoti 800 šā zīmola velosipēdi.

Dizainere Inese Lapiņa rādīja, tiesa gan attēlos, "Dusi" – daudzfunkcionālu dizaina mēbeli, kas piemērota sēdēšanai, gulēšanai vai nelielai elpas atvilkšanai. Tāpat "Dusī" var ērti iekārtoties ar datoru. Tas ir noderīgs arī birojos starpbrīžos elpas atgūšanai no lielās darba steigas. "Dusis" jau atrodas Beļģijā, notiek sarunas par tā pārdošanu arī uz Vāciju un Norvēģiju. Vairumtirdzniecības cena Latvijā "Dusim" ir 290 eiro.

Uz šā gada uzlecošās eksporta zvaigznes titulu pretendē arī Vaidavas SIA "Rebeka", kas piedāvā dažādas trauku kolekcijas ar zīmolu "Vaidava Ceramics" no Latvijas māla. Uzņēmums sevi pozicionē kā dizaina neglazētu māla trauku ražotāju. Šos traukus var mazgāt arī trauku mazgājamās mašīnās. SIA "Rebeka" naudas apgrozījums ir 150 000 eiro, eksporta īpatsvars patlaban vien 5%. To esot iecerēts celt līdz 70%.

Par tradīciju kļuvusi grāmatas izdošana ar vēstījumu par labākajiem Latvijas eksportētājiem. Sarkanā krāsā un cietos vākos izdotā grāmata aizvadītajos gados kļuvusi par suvenīru citu valstu uzņēmējiem, bet kādreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta laikā rīkotā eksportētāju skate – par labu tradīciju. Nākamajā gadā iecerēts izdot otro grāmatu par 25 eksporta smagsvariem un desmit daudzsološākajām zvaigznēm. Uz Latvijas 100. gadskārtu iecerēts vēl viens grāmatas izdevums ar mērķi, lai pavisam būtu vēstīts par 100 mūsu valsts vārdu pasaulē nesošajiem uzņēmumiem.

***

VIEDOKLIS

Kultūras ministre Dace Melbārde: "Kultūras ministrija gatavo Latvijas programmu, kuras mērķis ir arī stiprināt sabiedrības piederības sajūtu valstij, rosinot pašorganizējošus procesus. Svarīga ir arī valsts tēla dimensija, kāds būs Latvijas tēls, ko par to domās citās valstīs un tas lielā mērā ir atkarīgs, kā sevi pasniegsim. Mēs ar lielām cerībām raugāmies uz jaunajiem uzņēmējiem. Svarīgi, lai taptu produkti, kas stāsta par Latviju un tās cilvēku vērtībām. Ar šādiem produktiem arī vairojam savas valsts iekšzemes kopproduktu. Aptuveni 10% no Latvijas eksporta veido 25 "Red Jackets" titula ieguvēji. No uzlecošo zvaigžņu kategorijas ir iespējams nonākt nākamajā izaugsmes posmā. Aicinu atcerēties, kāpēc nodarbojaties ar uzņēmējdarbību – ne tikai lai gūtu ekonomisku labumu, bet arī lai nestu Latvijas vārdu pasaulē. Ekonomiskās dimensijas Latvijas valsts simtgades pasākumam patlaban nav, es aicinu uz sadarbību.


 
Graudiņš U., Ko latvieši eksportēs? Latvijas Avīze [online] - [reference 09.10.2015]. Available on the Internet:http://news.lv/Latvijas_Avize/2015/09/28/ko-latviesi-eksportes